Dzirnavnieku avotu kaļķa karjers tika minēts jau 20. gadsimta trīsdesmitajos gados, izdotajā konversācijas vārdnīcā, kā lopbarības un augsnes skābuma novēršanas kaļķa ieguves vieta. Kolhoza laikā, pie intensīvas kaļķa ieguves tas izstrādāts, bet avoti palikuši. Atsevišķās vietās var redzēt nenorakto zemes līmeni. Ūdens bagātību padomju laikā bija apsaimniekojuši bebri, pārvēršot karjeras teritoriju pārvēršot par savu apmetni. Gadsimta 90. gados saimnieks bebriem ,,ierādīja” citu apmešanās vietu un izveidoja 410 metrus garo avotu apskates taku. Tās apkārtnē saskaitīti ap 30 aktīviem un neaktīviem avotiem. Ūdens satur dzelzi, kas rada iesarkanas nogulsnes. Taču ir periodi, kad atsevišķu avotu ūdens kļūst atšķaidīta piena krāsā. Tas nozīmē, ka tiek izskalots kaļķis. No tā arī nosaukums – ,,Dzirnavnieku kaļķavoti”. Teritorija ap avotiem ir labiekārtota, attīrītas avotu izplūdes vietas un strautu gultnes, saglabājot līdzsvaru starp neskarto dabu un pieejamu apskates vietu.
Vecpils senlietu krātuve
“Atbalsti”, Cīrava,
Cīravas pagasts
Dienvidkurzemes novads
LV-3453
